ULDIS GODAINIS
PLAŠĀK PAR ULDI
Uldim jau bija gadu vecāka māsa Skaidrīte, bet vēl pēc diviem gadiem piedzima dvīnes Alda un Gunta.
Uldis visu savu bērnību, skolas gadus un jaunību pavadīja gan Iecavā, gan Bauskā, jo dzīvoja viņš Iecavas novada “Silavās”. Skolas gaitas Uldis uzsāka Ziemeļu pamatskolā, bet no 5. klases mācības turpināja Bauskas 1. vidusskolā, jo bija nolēmis dzīvi saistīt ar mūziku, iestājoties Bauskas mūzikas skolā. Tajā laikā Uldis pārcēlās uz dzīvi Saulainē pie vectēva. Vectēvs ļoti interesējās par politiku – regulāri klausījās aizliegto Amerikas Balsi latviešu valodā kā arī radio “Brīvā Eiropa”. Tādejādi jau diezgan agri Uldis iepazina arī citu viedokli par notikumiem pasaulē un PSRS – ne tikai oficiālo padomju propagandu.
Protams, kā jau visi bērni, arī Uldis darīja palaidnības gan ar skolas biedriem, gan ar māsām. Bet tomēr daudz laika pēc stundām palaidņoties nebija - Uldis apmeklēja Bauskas mūzikas skolu. Mūzikai viņa dzīvē vienmēr ir bijusi liela nozīme. Mūzikas skolā Uldis mācījās spēlēt gan klavieres, gan akordeonu, bet pašmācības ceļā apguva ģitāras spēli.
Sekoja obligātais dienests Padomju Armijā.
Pēc atgriešanās no dienesta Padomju Armijā Uldis uzsāka mācības Rīgas Kultūras Darbinieku Tehnikumā. Šajā tehnikumā bija vieni no Latvijas labākajiem pasniedzējiem un šeit ir mācījušies arī daudzi mūsdienās zināmi mūziķi. Uldis tehnikumā apguva ar mūziku saistītas lietas, publisko uzstāšanos, flautas spēli un daudz citas lietas. Mācību laikā viņš vai nu brauca no mājām uz Rīgu un atpakaļ, vai dzīvoja kopmītnēs turpat Rīgā.
Tā gadi gāja, Uldis aktīvi piedalījās dažādos pasākumos, muzicēja, vadīja pasākumus – vienā, nē, divos vārdos - bija ļoti aktīvs cilvēks.
Tā pienāca 1984.gads, kas Ulda dzīvē bija diezgan nozīmīgs. Uldis jau bija atgriezies Iecavā, viņam jau bija divi dēli – Dzintis, kuram tajā gadā palika 4 gadi, un Mārtiņš, kurš bija tikai gadu jaunāks par Dzinti. Šajā gadā Uldis kļuva par Iecavas kultūras nama direktoru, kas nesa lielu atbildību, bet Uldim tas nesagādāja grūtības. Lai papildinātu zināšanas, Uldis uzsāka studijas Latvijas Valsts Konservatorijā masu pasākumu režisora specialitātē. Jāsaka, ka arī šeit diezgan izteikti valdīja brīvdomības gars.
Tad nāca nopietnais 1988.gads, par kuru šajā projektā ir visvairāk informācijas. Par to sākumā, sadaļā “Darīju to, kas jādara…”
PĒC 1991.GADA
Arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Uldis turpināja būt aktīvs, piedalīties gan mūzikas, gan ar politiku saistītos pasākumos.
Ap 1996.gadu Uldis pameta Iecavas kultūras nama direktora amatu, jo 80. un 90. gadu mijā Uldis sāka muzicēt kopā ar Aldi Drēģeri un Ivaru Auzānu grupā “Poļu nams”. Visi trīs, patiesībā jau vairāk nekā trīs, jo grupām taču ir skaņotāji, gaismotāji un citi palīgi, devās tūrē pa Latviju. Vienā no šādiem koncertiem Uldis iepazinās ar savu otro sievu Ivetu. Ja pavisam precīzi – Aldis Drēģeris viņus iepazīstināja. Tā nu Uldis ar Ivetu sāka dzīvot kopā un arī šis bija viens no iemesliem kādēļ Uldis pārvācās uz Rīgu.
Tajā pašā 1996.gadā Uldis sāka strādāt Saeimā par deputāta Imanta Liepas palīgu. Uldis strādāja Saeimā 4 gadus. Pa šo laiku Uldis paspēja pārsteigt savu (toreiz topošo) sievasmāti Astrīdu – 1997. gadā no Saeimas uz Ivetas mammas Astrīdas darba vietas faksu tika nosūtīts ziņojums, ar kura palīdzību Uldis lūdza atļauju precēt Ivetu.
Tagad rodas jautājums - vai Astrīda piekrita?
Nu, protams. Kā tad lai atsaka?
Tā nu 1998.gadā Uldis ar Ivetu svinēja kāzas, bet pēc 4 gadiem, 2002.gadā, abu ģimenē ieradās meita Astra (darba autore).
Muzicē Uldis joprojām un tagad talkā ņem meitu, kurai jau no bērna kājas ar mūziku ir bijusi liela saistība, jo kā gan bērns var neiet savu vecāku pēdās?